KAS VAINĪGS PIE TĀ, KĀ MĒS DZĪVOJAM?

KO DARĪT?

 

NĀCIJAS VESELĪBA – TĀ IR VISU VALSTĪ DZĪVOJOŠO CILVĒKU ATBILDĪBA!

 

CILVĒKS ir Kosmosa būtne un uz Zemes katrs atrodas ar savu misiju – tiekties uz optimālo Veselību un Ilgmūžību. Lai šo noteikumu izpildītu, Cilvēkam ir jābūt normālai saiknei ar apkārtējo vidi – DABU, kā arī visos citos dzīves līmeņos – fiziskajā, psihiskajā, sociālajā, biosfērā, Visumā u.c.

Šobrīd, pie nelabvēlīgajiem ekoloģiskajiem apstākļiem, saistītiem ar ūdens un augsnes augsto piesārņojumu, ar tehnoģenētisko revolūciju, lauksaimniecības un medicīnas ķimizāciju, kā arī sociāli – ekonomisko stāvokli, sabiedrība pasliktina demogrāfisko situāciju medicīnā. Pieaug civilizācijas slimību skaits visās pasaules valstīs.

Lielākā daļa cilvēku saprot, ka šobrīd mēs atrodamies īpaši nopietnā situācijā, raugoties no ekoloģijas redzes lauka, kas grauj sabiedrību kopumā un daļēji arī medicīnu. Pēdējos gados medicīna ir pazaudējusi savu identitāti. Tai seko agrārās specialitātes, neatpaliek enerģētika, pedagoģija, tieslietu un citas nozares. Visur ir jūtama valsts pārvaldes ietekme, kuru pārvalda cilvēki bez pieredzes konkrētajā nozarē, cenšoties būt gan komersanti, gan ārsti, gan fermeri, advokāti, notāri, profesori kopumā. Tā rezultātā profesijas zaudē savu individualitāti un dzīves orientieri.

 

Materiālais progress, pieaugošā mehanizācija, kompjuterizācija, visos sabiedrības sektoros līdz pamatiem ir izmainījuši sabiedrību. Tas viss ir kļuvis par cēloni toksisko medikamentu pārmērīgai lietošanai, kam ir bēdīgas sekas, jo patiesas informācijas par sekām nav.

Šodien, katra personība cenšas lai būtu komforts – katram savs televizors, dators, ledusskapis, mikroviļņu krāsns utt. Kā rezultātā esam pazaudējuši solidaritāti – katrs uzticas tikai sev, ignorē otru cilvēku, pat neieredz. Jūs esat mēģinājuši vienkārši tāpat, uz ielas pieiet pie kāda, lai parunātos? Vēlēsieties to atkārtot? Neapstrīdams ir fakts, ka lielākoties starp cilvēkiem valda vienaldzība, arī ģimenēs. Bet ažiotāža ap augsti attīstītam tehniskām ierīcēm pieaug, jo tas norāda uz personības materiālo stāvokli. Ja tā nav, tad cilvēks jūtas pazaudējis fizisko un psihisko individualitāti materiālajā pasaulē.

KOMFORTS un LABKLĀJĪBA valda pār cilvēci. Visas pārējās vērtības ir palikušas otršķirīgas vai netiek vērtētas nemaz. Cilvēka organisms ir kļuvis par pārliekas uzmanības objektu, tāpat kā auto un dators. Ja kaut kas ir izgājis no ierindas, tam tūlīt seko intensīvs stress. Pat pie vienkāršās saaukstēšanās cilvēks ir spiests griezties pie ārsta un lietot lielu daudzumu medikamentu. Gandrīz ikkatrs dreb bailēs saslimt ar vēzi vai AIDS. Bailes seko it visur – bailes zaudēt darbu, kam sekos materiālās labklājības zaudējums, bailes ekonomiskās krīzes dēļ, bailes saslimt un nomirt, bailes pat precēties, bailes izteikt savu viedokli. Šīs bailes iekaļ cilvēku un viņš arvien attālinās no sava pirmsākuma.

 

Strādnieki, apkalpojošais personāls u.c. vienkāršie cilvēki ir “novesti” līdz robota stadijai, kas ir materiālisma progresa un iedzīvošanās kāres sekas.

Lūk, tā visa rezultāti:

  • zūd dzīves orientieri un individuālisms;
  • atkarība no politiskās un ekonomiskās varas, kas pazemina personību;
  • tradicionālo vērtību zudums;
  • izjukušās ģimenes;
  • alkoholisms, narkotikas, seksuālie un citi noziegumi;
  • pamatbrīvības aizstāšana ar melīgu brīvību zem „zābaka”, ko vada grupas ar valsts orgānu atbalstu.

 

Šodien visi ir pārliecināti, ka viņiem ir visas tiesibas – uz izglītību, pārvietošanos pasaulē, uz juridisko atbalstu u.c.

Medicīnā tas varētu izskatīties šādi: es esmu slims, ārstu pienākums, darīt visu iespējamo, lai es būtu vesels, cik vien iespējams ātri. Jūs zināt zāles, kas darīs brīnumus, jums nav tiesību kļūdīties diagnozē un medikamentu noteikšanā. Jums ir pienākums, pienākums…

Tātad, slimniekam ir visas tiesības, bet nav nekādu pienākumu, pat pienākuma par savu personīgo veselību.

Un sargieties (ārsti), ja kļūdisieties, tad jums būs tāda reputācija!

Pēdējo 20 gadu laikā radies nerakstīts likums, ka pacientam vienmēr ir taisnība. Šī likuma sakne meklējama valdībā, kur sociālajā praksē skaļi deklarē tiesības, bet pamestībā ir pienākumi.

Šodienas ārsts ir 1:1 ar savas profesijas problēmām, ķepurojoties laboratoriju produkciju reklāmu straumē, administratīvo protokolu jūrā, bez cerībām gūt atziņu par savu darbu. Ko darīt ārstam, kurš pārliecinājies, ka slimnieks ignorē viņa pašaizliedzību, viņa prakse regulāri tiek kritizēta presē, ka valsts pilnīgi kontrolē visu un visā? Protams, viņš zudē savu individualitāti. Viņš pievienojas tiem, kam nav vajadzīgo zināšanu, bet ir vara, ja nē – zaudē darbu. Tā rezultātā zaudē visa profesija. Šodienas ārsts vairs nav cienījams cilvēks, zinātnieks, ne garīgā ceļa rādītājs, kā tas bija 20.gs sākumā. Viņa darbība vairs nav māksla, viņš ir kļuvis par funkcionāru, kurš  dalās ar savām tarifu zināšanām, ar lielu daudzumu pacientu. Viņa praktiskā darbība, kurā viņš izraksta lielu daudzumu kaitīgu medikamentu, kuri dod neatgriezenisku triecienu cilvēka veselībai.

Pacientam vajag „jaunu” produkciju, ko izgatavo farmaceiti laboratorijās, to realizācijai ārsts izraksta recepti. Aplis, kurā ārsts ir kā vidutājs zem farmaceitiskās laboratorijas spiediena, bez personības, kura izdara savu izvēli medikamentu izvēlē, ir noslēgts. Vai būtu pienācis laiks patstāvīgi iemācīties lasīt medikamentu un pārtikas produktu etiķetes? Jā, ir pienācis laiks mainīties. Un sākt to darīt pašam ar sevi.

 

Kāda mistiķa stāsts: ”Jaunībā, visu manu lūgšanu pamatā bija sekojošais: ”Dod, DIEVS, man spēku, lai es varētu izmainīt šo pasauli”, jo man viss likās nepareizi, es gribēju visu izmainīt.

Kad biju pieaudzis, tad lūdzos tā:  ”Es gribēju pārāk daudz. Pagāja puse no manas dzīves, bet es nevienu neizmainīju. Lūdzu, DIEVS, ļauj man izmainīt manus ģimenes locekļus”.

Bet kad kļuvu vecs, es sapratu, ka pat ģimene, tas ir daudz. Un kas gan es esmu, lai izmainītu citus? Es sapratu, ja es varētu izmainīt pats sevi – tas būtu pietiekoši daudz. Un es lūdzu DIEVU: ”Beidzot esmu nonācis pie pareizā lēmuma. Atļauj man mainīties pašam”. DIEVS atbildēja: ”Tev bija iespēja, bet tagad vairs nav laika, to vajadzēja darīt no paša sākuma””.

 

SAN LAITS savā grāmatā „DZĪVES MĀKSLA” raksta: „Jūs esat vienīgā problēma. Pasaule nav problēma. Problēmas rada cilvēks. Ja jūs maināt apkārtni,  jūsos nekas nemainās… Izmaiņas nevar būt no malas, tās ir jūsu personīgās. Tā ir jūsu personīgā pieredze… Jūs un tikai jūs atbildat par visu.”

Ne sabiedrība, ne vecāki, ekonomiskais stāvoklis, neviens cits, kā tikai jūs esat par visu atbildīgs. Jums šķiet, ka tas ir netaisnīgi? Pieņemiet to! Jums patīk atbildību un vainu uzvelt otra pleciem, jums patīk pažēloties, jo tas dod iespēju pašam justies labāk, omulīgāk, jo tā ir ērtāk un vieglāk. Bet patiesībā, jūsu bezatbildība dārgi maksā gan jums, gan jūsu tuviniekiem.

Saņemieties! Jūs to varat!

 

KATRAM NO JUMS IR JĀZIN, ka:

  • drīkst lietot tikai vienu medikamentu, izņēmuma gadījumos divus, ja tie ir savietojami;
  • triju, četru un vairāk preparātu vienlaicīga lietošana ir bīstama. Neviens ārsts, ķīmiķis, farmakologs nevar zināt, kāda ķīmiska reakcija var notikt organismā pēc liela daudzuma zāļu lietošanas;
  • baltais cukurs rada labvēlīgus apstākļus vēža šūnām;
  • kafija satur pesticīdus, kas aizliegti ES valstīs,
  • pie aptaukošanās ārstēšanas, kļūdaina prakse, lietot ārstnieciskus preparātus, kas pazemina apetīti. Šādos gadījumos rekomendē ieturēt ēšanas režīmu;
  • nopietni padomājiet, pirms lietot sirds, neiroloģiskos, reimatoloģiskos, antiparazitāros u.c. līdzekļus, kuri izsauc paaugstinātu organisma jūtību. Vairāki medicīniskie preparāti palīdzējuši vecāka gada gājuma cilvēkiem atstāt šo pasauli;
  • uzmanīgi pērciet jaunmodīgās zāles! Lasiet par blakusefektiem!
  • augu eļļas, kas nav izgājušas pirmreizējo augsto apstrādi, ir kaitīgas;
  • 3,5 l alus lietošana nedēļā, 3 reizes palielina vēža attīstības risku aizkuņģa dziedzerī;
  • šodienas piens ir viens no visnetīrākajiem produktiem, jo lopkopībā lieto lielu daudzumu veterināro preparātu, kā arī augsnes un atmosfēras piesārņotības dēļ;
  • antibiotikas lietot tikai sevišķas nepieciešamības gadījumā, kad pacienta dzīvība ir briesmās, jo pēc vairākiem gadiem iestāsies fenomenāla antibiotiķu ierosinātāja nostiprināšanās un jūs nevarēsiet lietot šo preparātu;
  • atsakieties no sistemātiskas veco zāļu maiņas pret jaunām, kas satur trankvilizatorus vai antidepresantus;
  • lietojiet sviestu, nevis hidromodificētus taukus vai eļļas.