Esošie un topošie vecāki – tēti un mammas!

Ir pienācis laiks padomāt par bērnu veselību, pēc statistikas datiem pilnīgi veseli ir piedzimuši tikai 1 % bērnu.

Jaunie cilvēki, nesaprotamu iemeslu dēļ kautrējas no konsultācijām un diagnostikas pirms bērna ieņemšanas, vai arī viņi domā tāpat kā daudzi ārsti, ka caur placentu vai dzemdībās bērns infekciju nesaņems.

 

Zināšanai: hlamīdijas, ureaplazmas, šistosomas, gonokoki un citi mikroorganismi iekļūst bērna organismā caur placentu, augļūdeņiem dzemdību procesā un arī ar mātes pienu.

 

Kad bīstamie mikroorganismi iekļūst bērna asinsvados, tad pirmkārt, tie traumē nieru šūnas. Nieres – ļoti izturīgi orgāni, cilvēks sāk just slimību tikai tad, ja to darbība pazeminās par 30%.

30 gadus atpakaļ Botkina klīnika (Krievijā) saņēma radioizotopās diagnostikas aparātu un ārsti gribēja  iegūt veselo orgānu ainu, lai pēc tam spriestu par slimību gaitu. Piecdesmit studentu grupai, kuriem bija laba veselība, normālas asins un urīna analīzes, izskatīja nieres. Liels bija ārstu izbrīns, kad izrādījās, ka no 50 studentiem tikai 10 studentiem nieres bija normālā stāvoklī. No pārējiem – 10 cilvēkiem viena vai abas nieres bija noslīdējušas ar urīnvadu izliekumu, vēl 10 studentiem – nieru bļodiņas bija paplašinātas, pildītas ar smiltīm vai sīkiem akmentiņiem, ar pielonefrīta pazīmēm. 15 studentiem – paplašinātas bļodiņas, nelīdzenas malas, arī ar pielonefrīta pazīmēm. 3 studentiem vienas nieres vispār nebija!

Ārsti – zinātnieki bija šokēti, cik negaidīti bija izmeklējumu rezultāti! Lūk, cik izturīgas ir nieres!

 

Vai esat ievērojuši bērnus ar maisiņiem zem acīm, zilganiem riņķiem, bālu un caurspīdīgu ādu, dažiem no tiem nav pat gadiņš. Tie visi ir simptomi, kas liecina par 50% pazeminātu nieru darbību.

Mīļie vecāki! Nekautrējieties izdarīt analīzes un veikt diagnostiku, kas palīdzēs atklāt urīnsistēmas un reproduktīvās sistēmas infekcijas. Ar mikroorganismiem mēs varam saskarties ūdenī, baseinos, saunās, trenažieru zālēs  un pat nesterilos medicīniskos izmeklējumos.

Jo agrāk jūs tos atklāsiet, jo ātrāk izārstēsiet, un pats galvenais- mazāka būs iespējamība pakļaut briesmām savus bērnus šodien un nākotnē.

 

Ja bērnam ir urīna nesaturēšana, sāpes, nieze urinējot, nepatīkama sajūta vai sāpes virs (anālās atveres) astes kaula – tā var būt šistosomatozes (parazīts) pazīme.

 

Mēs domājam, ka pie mums tādi nedzīvo, jo agrāk tos ieveda tie, kas dienēja Ķīnā, Korejā, Vidusāzijas republikās, Japānā, Vjetnamā un Afganistānā. Taču sakarā ar klimata maiņu mūsu klimatiskajā joslā  ir parādījušies jauni putni, kas pārlido no vienas vietas uz otru, un piesārņo ezerus, upes un citas ūdens tilpnes.

 

Ja bērns  sūdzas par sāpēm ceļu locītavās, pēdu locītavās, ir aizdomas par hlamidiozi.

 

Tagad bērniem ir biežāk sastopams nevis reimatoīdais artrīts, bet hlamidiozais, jo ne streptokoki un stafilokoki, bet jau hlamīdijas „laiza locītavas, bet kož sirdī” (no ārstu izteticieniem). Hlamīdijas ir daudz bīstamākas ar to, ka bojā nieru, dzemdes, olnīcu, sēklinieku, prostatas šūnas, kas savukārt draud ar hroniskām saslimšanām, neauglību, spontāniem abortiem, adneksītiem, prostatītiem.

Kamēr nebija visatļautība seksā, mēs nezinājām par mutes un zarnu trihomonozēm. Bērnu var inficēt pat ar skūpstu vai arī, ja māte vai tēvs, kuri ir inficējušies, aplaiza bērna knupīti, jo trihomonas brīvi pārvietojas no mutes līdz anālai atverei un atpakaļ. Pa asinsvadiem tās ceļo kā īsti jūras pirāti, uzbrūkot asins šūnām un bojājot tās.

 

Zobu, smaganu slimības, smaka no mutes, nieze taisnajā zarnā, zarnu disbakterioze– tas viss var būt trihomonozes sekas.

 

Diemžēl, mikroorganismus, kuri mīt organismā nevar atklāt laboratoriski. Tikai diagnosticējot orgānus var atrast bojājumu un noteikt mikroorganismu veidu.

Jūs satrauc, ja bērnam ir diatēze, alerģija, pumpas, slikts miegs, caureja vai ciets vēders, uzpūš vēderu (meteorisms), periodiskas sāpes ap nabu? Dažiem pat parādās sāpes apendiksa apvidū. Ārsta noteiktā diagnoze būs – disbakterioze. Tas nozīmē: „dis” – iztraucēt, „bakterioze”–  baktēriju saime jeb iztraucēta baktēriju saime. Jautājums: kas iztraucēja šīs baktērijas? Kas pie tā vainīgs? Tie var būt vienšūņi – lamblijas; baktērijas – helikobaktērijas, salmonellas, tārpi – cērmes, opistorhi, askarīdi, toksokaras, spalīši, dažāda veida lenteņi un sēnītes.

Kāpēc?

Tāpēc, ka ar nepareizu uzturu organismā rodas pūstošas uztura (gaļas produktu atliekas) masas, kas patīk tārpiem u.c. mikroorganismiem, vai rūgstošās masas (saldumu un rauga produktu atliekas), kas patīk sēnītēm.

Jūs nekad konkrēti neuzzināsiet, no kurienes šie mikroorganismi uzradušies jūsu bērnam, jo tie ir visur –  paklājos, tepiķos, smilšu kastēs, ūdenstilpnēs, spēļu mantās, putekļos, bērniem, suņiem, kaķiem, žurkām, putniem utt.

Ko darīt?

Pirmkārt, neradīt labvēlīgus apstākļus to augšanai, vairošanai, neveicināt to nostiprināšanos zarnu traktā un visā mūsu organismā. Nepārstrādātā barība un slimības veicinošie mikroorganismi maina pH (skābju-sārmu līdzsvars) zarnu traktā, radot vai nu pārlieku skābu vai pārlieku sārmainu vidi. Katrā no šīm vidēm dzīvo arī derīgās baktērijas un sēnītes. Tā piemēram, kuņģī pH ir ļoti skābs, divpadsmitpirkstu zarnā – vāji sārmains, tievajās zarnās pH ir sārmains, resnajā zarnā – vāji skābs. Izmainoties pH, rodas citi, cilvēka radīti slimības radošie mikroorganismi, kuri ir spējīgi dzīvo izmainītajā vidē.

 

Secinājums.

Lai atjaunotu normālu zarnu trakta mikrofloru, nepieciešams:

  1. Iznīcināt vai novājināt slimības izraisošos mikroorganismus, tai skaitā arī tārpus.
  2. Izskalot parazītus un citus mikroorganismus no gremošanas sistēmas (klizmas, pretparazitārās programmas u.c.).;
  3. Izmainīt uzturu, radot normālu tā pārstrādi un uzsūkšanos, kontrolējot siekalu un urīna pH.

 

Daži ārsti neatzīst organisma attīrīšanos, taču ir ārsti, kuru divdesmit gadu pieredze pierāda,  ka tikai ar homeopātijas līdzekļiem un ārstnieciskajiem augiem nav iespējams pilnīgi iztīrīt organismu no sārņiem, kas  gadu gaitā krājušies zarnu traktā. Sevišķi bērniem, kuriem ir vājas zarnu sieniņas, tās nespēj izgrūst visu, kas sakrājies un nogulsnējies zarnās. Caureju veicinošās zāles rada spazmas, novājina organismu, bet neattīra to. Ārsts-zinātnieks Mečņikovs zarnu piesārņotību nosaucis par „organisma saindēšanu caur zarnām”. Ieraugot saturu un resnās zarnas struktūras izmaiņas, viņš bija tik satriekts, ka nolēma to izņemt. Bet tā arī nav izeja, jo tiek traucētas organisma funkcijas. Vai tomēr nav labāk veikt attīrīšanos?

Kas tik nav novērots, veicot šīs procedūras! Nemaz nerunājot par veseliem tārpu kamoliem, holesterīna un bilirubīna akmeņiem, pat līdz 100 akmeņiem, smiltīm, žultsakmeņiem.

Bet kad izskalojas radības līdzīgas medūzām 10-15 cm diametrā, gļotu kamoli, matu šķipsnas un tamlīdzīgi „brīnumi”, mēs sākam šausmināties un pat nezinam ko domāt. Tiem, kas aceļojuši uz eksotiskajām valstīm, nāk ārā gan dzelteni, gan melni un pelēki tārpi. Šie parazīti tik labi iedzīvojušies zarnās, ka nav nemaz tik viegli tos dabūt ārā. Ir pat bijuši gadījumi, kad tārpi tiek izskaloti no 2 mēnešu veciem zīdaiņiem.

 

Mums ir bijuši arī sašutuši pacienti, kuri uzskata, ka ar šo attīrīšanu iet bojā arī vajadzīgie mikroorganismi. Tādā gadījumā jautājam: „Ja jūsu zarnas ir pilnas ar nevēlamiem „ciemiņiem” un izmainītu pH, jūs cerat, ka tur vēl ir kāds derīgs mikroorganisms?!”

 

Tikai nezināšanas vai slinkuma dēļ cilvēks var dzīvot ar tādu mēslaini zarnu traktā. Derīgās baktērijas un mikroorganismi dzīvo tīrā zarnu traktā ar vajadzīgo pH līmeni. Ja jūs radīsiet šos apstākļus, tad tie vairosies  līdz pat 10 000 vienā minūtē.

 

Ja jūs, dārgie vecāki, zinātu, cik svarīgi ir kopt savu zarnu traktu, tāpat kā tīrīt zobus, kopt seju un visu pārējo, kā arī pabarot pilnvērtīgi šūnas, tad nekādas gripas, hepatīti, meningīti u.c. slimības jūs neskartu.

Ja vecākiem ir sabalansēts uzturs un tīrs organisms, mātes grūtniecība var būt bez toksikozēm, vieglas būs arī dzemdības un veseli bērni. Tie nekad neteiks: „Cik vien sevi atceros, visu laiku slimoju!”

Tam nepieciešams pats galvenais: VĒLĒŠANĀS BŪT VESELAM!

 

Jūsu bērnu veselība ir jūsu rokās!

 

 

Jaunāko medicīnisko pētījumu rezultāti parazitoloģijā norāda uz to, ka 85% cilvēku ir sastopams vismaz viens parazītu veids. Daži speciālisti apgalvo, ka šis skaitlis ir vēl lielāks, līdz pat 95%.