Es vēlos padalīties ar jums savos atzinumos, kurus ieguvu apmēram 12 gadus meklējot ceļu uz VESELĪBU, jo apnika būt biežam viesim ārstniecības iestādēs. Sapratu arī to, ka ar ķīmiskiem preparātiem nevar atveseļoties. Maldījos dažādās kompānijās, izdodot daudz naudas, bet gūstot arī pieredzi. Beidzot esmu savā vietā, ko pildu kā misiju.

 Ir ceļi dažādi,

Mans ceļš uz zinībām ir grūts,

Caur slimībām un ērkšķiem izstaigāts,

Pa spirāli uz augšu stiepies…

 

Varbūt man paveicies ar ceļu šo,

Ko tagad eju es, gan krizdama,

Gan celdamās, bet tomēr – eju,

Jo spēku tam, man ir dāvinājis DIEVS.

 

Es pateicos VISAUGSTĀKAJAM VISUMĀ;

Par ciešanām, kas pavēra man

Ceļu šo, un laimi, ka es varu

Jums nodot to, ko izpratu es pati…

 

Katrus 2000 gadus ZEME pāriet no viena zvaigznāja nākamajā. Tagad mums ir sākusies ŪDENSVĪRA ēra. Attēlos tas lej ūdeni no kausa, un šis ūdens ir DZĪVS!

Tā nav sagadīšanās, ka mēs ieejam tieši ŪDENS ērā, kurā jāmeklē jaunas atziņas par CILVĒKA VESELĪBU un DZĪVI.

ŪDENS nes DZĪVĪBU, jo – piedzimstot ,bērna organisms 90% sastāv no ūdens, dzīvojot – 75% un mirstot – 55%. Visu šo laiku mēs nedomājām par ūdeni, jo neizjutām tā trūkumu un strauji pievērsāmies cita veida slāpju dzesētājiem. Nepelnīti aizmirsām tīro ūdeni, ko dzēra mūsu senči… Neapdomīgi, jo nu ir SEKAS – daudzas neārstējamas slimības. Mēs dzeram dažādus dzērienus, tikai ne tīru ūdeni! Taču mūsu šūnas neuzņem neko citu, kā tikai DZĪVU ŪDENI! Bez ūdens nevar eksistēt neviena dzīvība, arī mūsu orgāni un sistēmas, jo tieši ūdens regulē visas organisma funkcijas. Piemēram,-  20% ūdens izmanto smadzenes, bez tā netiek nodotas “pareizās komandas”.